Turpinot tradīciju, arī pērn Būvindustrijas lielās balvas ceremonijā 10. septembrī laureātiem tika pasniegtas aviobiļetes ceļojumam. Iepriekš inženieri devās uz Londonu, bet šoreiz viņiem tika organizēts brauciens uz ievērojamiem Šveices, Vācijas un Francijas arhitektūras un būvniecības objektiem pēc individuālas programmas.

Ceļojuma programmu izstrādāja un laureātus ceļojumā pavadīja viens no Būvindustrijas lielās balvas atbalstītājiem – STO sadarbības partneris Latvijā Aldis Āboltiņš. Ceļojumā devās Gada inženieris 2014 titula ieguvēji: būvkompānijas RBSSKALS Būvsabiedrība būvdarbu vadītājs Uldis Kravalis, RTU asociētais profesors, SIA Jensen Consult un ARHIS inženieri būvkonstrukciju projektēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Bondars, SIA Aqua – Brambis vecākais inženieris Jānis Timšāns, SIA Lafivents valdes loceklis, automātikas nodaļas vadītājs, RTU docents Andris Krūmiņš, SIA Inženieru grupa «Kurbads» un SIA IG Kurbads būvinženieris Normunds Tirāns, Gada jaunais inženieris 2014 SIA Merks projektu vadītājs Valdis Silnieks un speciālās balvas ieguvēja arhitekte, arhitektu biroja Krasts vadītāja Renāte Truševska.

 

1.decembris 

Cīrihe, Šafhauzena (Schaffhausen) pie Reinas ūdenskrituma Šveicē, STO rūpnīca Štūlingenā (Stühlingen) Vācijā, Bādenes-Virtembergas (Baden-Württemberg) federālajā zemē, un Donauešingena (Donaueschingen) Vācijā – vēsturiskajā Donavas iztekas vietā.

No Rīgas uz Cīrihi devāmies ar lidmašīnu. Šveices lielākā pilsēta izvietojusies Cīrihes ezera krastos un tiek dēvēta par pasaules līmeņa finanšu centru. Tā ir galveno biroju mājvieta virknei banku un apdrošināšanas kompāniju, kas savu varenumu uzsver ar reprezentablu arhitektūru. Kā spilgts izaicinājums šim pilsētas tēlam ir ekskluzīvā biroju ēka Cocoon (arhitektu studija Camenzind Evolution, pasūtītājs Swiss Life) – daudzas prestižas arhitektūra balvas saņēmusī skulpturālā būve, no kuras paveras skats uz Cīrihes ezeru un kalniem. Ēka risināta monolītā dzelzsbetona tehnoloģijā, veidojot spirālveida kodolu, bet fasāde «ietīta» nerūsējoša tērauda sietā gluži kā plīvurā.

Nākamās pieturvietas Šveicē bija Šafhauzena, Laufenas pils un Reinas ūdenskritums, kas tiek dēvēts par varenāko Eiropā. Tālāk ceļš veda uz kaimiņvalsti Vāciju – uz Bādenes-Virtembergas federālo zemi un turpat pierobežā – Štūlingenā – izvietoto STO rūpnīcu. Jau pa gabalu uz tumšo mežu fona iezīmējas milzīga balta ēka, kuras aprises līdzinās kuģim. Tā ir viena no reprezentācijas un servisa ēkām rūpnīcas kompleksā, kas uzbūvēta pēc britu arhitekta Maikla Vilforda (Michael Wilford) projekta. Rūpnīca joprojām turpina attīstīties, un tapšanas stadijā ir jauns korpuss. 2013. gadā STO koncerna apgrozījums pārsniedza vienu miljardu eiro. Kompānija nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo, tai ir meitasuzņēmumi vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Uzņēmums STO ir viens no pasaules līderiem fasāžu apdares materiālu un sistēmu, iekštelpu apdares materiālu, kā arī betona atjaunošanas sistēmu, grīdas segumu ražošanā un piegādē. Kādreiz šajā vietā atradās cementa un dzēstā kaļķa rūpnīca, ko 1936. gadā iegādājās Vilhelms Štotmaisters. Tādējādi tika likti pamati Štotmaisteru ģimenes uzņēmumam, ko ģimenes locekļi pārvalda līdz šai dienai, aizvien paplašinot un attīstot līdz pasaules līmeņa koncernam.

Pēdējā pieturvieta – Donauešingena. Nelielā pilsētiņa slavena ar vēsturisko Donavas avotu, kur 678 metru augstumā virs jūras līmeņa, savienojoties diviem kalnu strautiem, sākas Donavas upe.


Foto: Lana Jūra.

 

 

2.decembris

Nacionālais automobiļu muzejs Miluzā (Mulhouse) Elzasas reģionā Francijā, Vitra ekspozīcija un dizaina muzejs Veilā pie Reinas (Weil am Rhein), Freiburga Vācijā.

Diena sākās ar braucienu pa Švarcvaldes stāvajiem kalnu ceļiem. Cik tālu vien acis skata, plešas nebeidzami, baltā miglā ietinušies egļu meži. Švarcvalde ir ar mežiem klāta kalnu grēda Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, kas tiek dēvēta par vienu no skaistākajiem Vācijas reģioniem.

Slavenais nacionālais automobiļu muzejs Milūzā Elzasas reģionā ir pasaules labāko auto muzeju trijniekā. Muzejs aizsākās ar franču autobūves kompānijas Bugatti kolekciju, taču patlaban tur var apskatīt unikālas dažādu marku automašīnas – gan retro, gan modernas, kas padara muzeja kolekciju par vienu no vērtīgākajām pasaulē. Kolekcijas veidotāji ir tekstila magnāti brāļi Šlumpfi, kuru tekstila bizness 70. gados izputēja, un viņi bija spiesti emigrēt uz Šveici. Tagad muzejs atrodas Francijas Auto muzeju nacionālās asociācijas pakļautībā. Trīs gigantiskās zālēs, bijušajos austuves cehos, izvietoti vairāk nekā 400 automobiļu no aptuveni 110 ražotājiem. 123 eksponāti – Bugatti markas automašīnas. Muzeja kolekcijā ir arī Mercedes 300SL modelis, ar kuru savulaik brauca Elviss Preslijs un Sofija Lorēna. Ekspozīcijas briljants – superauto Bugatti Veyron, kura bāzes versijas cena pārsniedz 1,2 miljonus eiro. Kopš 1998. gada Bugatti ietilpst vācu koncerna Volkswagen Group AG sastāvā.

No dažus grādus siltākās Francijas ar terasveida vīnogulāju audzēm atpakaļ uz Ziemassvētku rotās tērpto Vāciju. Nākamais laureātu ceļamērķis – Veila pie Reinas un viena no pasaules vadošajiem šveiciešu izcelsmes mēbeļu un aksesuāru ražotāja Vitra komplekss (Vitra Campus), kur tika iepazīts kompānijas šovrūms VitraHaus (arhitektu studija Herzog & de Meuron, 2010. gads) un Vitra dizaina muzejs (arhitekts Frenks Gērijs (Frank Gehry)). VitraHaus ir plaša ekspozīciju māja visām kompānijas aktuālajām kolekcijām, ikoniskajām mēbelēm un dizaina priekšmetiem, kas ļoti veiksmīgi izvietoti 12 pēc arhitektu ieceres radītajos «gluži tipiskos mājokļos», kuri cits virs cita izvietoti horizontālos apjomos ar divslīpu jumtu, ko noslēdz plašs stiklojums. Tā tapusi piecstāvu ēka vairāk nekā 20 metru augstumā ar tumšpelēkām ārsienām un koka grīdām. Lapegles koka klājums izmantots arī galvenajā ieejā, kurai apkārt izvietoti vēl pieci dažādu funkciju apjomi. Visi ēkas līmeņi iekšpusē savienoti ar vītņveida kāpnēm.

Dizaina muzejā skatījām somu arhitekta Alvara Ālto darbu izstādi Otrā daba, kurā eksponēti viņa unikālie projekti un dizainētās mēbeles. Jāpiebilst, ka Vitra nule kā iegādājās somu modernā dizaina kompāniju Artek, ko savulaik nodibināja Alvars Ālto. Ideja par muzeju radās Vitra vadītājam Rolfam Fēlbaumam (Rolf Fehlbaum) 80. gadu sākumā ar mērķi dokumentēt kompānijas vēsturi. Viņš sāka iepirkt to dizaineru radītās mēbeles, kuri ievērojami ietekmējuši kompānijas attīstību, piemēram, Čārlza un Rejas Īmzi (Charles & Ray Eames), Alvara Ālto (Alvar Aalto), Žans Pruvē (Jean Prouvé) u. c. Kolekcijai paplašinoties, radās nepieciešamība pēc telpām, kur savāktos objektus eksponēt. Muzeja ēka atklāta 1989. gadā – tas bija pirmais Frenka Gērija darbs Eiropā.

Vakars laureātiem aizritēja Ziemassvētku tirdziņā lielākajā Švarcvaldes pilsētā Freiburgā, kas tiek dēvēta par Vācijas siltāko un saulaināko pilsētu.

 


Foto: Lana Jūra.

 

3.decembris

Romiešu kultūras muzejs Dominikanermuseum Rotveilā (Rottweil) Bādenes-Virtembergas vecākajā pilsētā, Porsche muzejs un Mercedes-Benz muzejs Štutgartē.

Pirmā pieturvieta – Rotveila. Tā ir mūsu ēras 1. gadsimtā dibināta romiešu pilsēta un vecākā pilsēta Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, slavena ar vēsturiskām ēkām, kam raksturīgi bagātīgi rotāti erkeri, un unikālu seno romiešu kultūras un tradīciju ekspozīciju pilsētas muzejā Dominikanermuseum, kur var skatīt dažādus romiešu civilizācijas sasniegumus, tostarp ūdensvada fragmentus, personiskās higiēnas piederumus u. c.

Nākamā pieturvieta – Štutgarte, kur atrodas Porsche muzejs. Porsche – autobūves leģenda, kas savu varenību uzsver ar tikpat unikālu arhitektonisko apjomu un ekspozīcijas koncepciju. Lēmums par jaunās muzeja ēkas būvniecību tika pieņemts 2004. gadā, un 2009. gada 31. janvārī muzejs tika atklāts. Cufenhauzenas (Zuffenhausen) rajons Štutgartē tradicionāli tiek dēvēts par Porsche dzimšanas vietu. Šajā priekšpilsētā 1950. gadā parādījās pirmie sporta auto ar Porsche emblēmu. 170 arhitektu biroji cīnījās par iespēju projektēt šo objektu. Konkursā uzvarēja Vīnes arhitektu studija Delugan Meissl Associated Architects, kuri par ēkas arhitektūras valodu izvēlējās melnas un baltas krāsas, spoguļefektus un dinamiskas formas, kas simbolizē braukšanu un ātrumu. Ēkas 5600 m2 lielajās izstāžu zālēs izvietotas vairāk nekā 450 automašīnas. Pazemes autostāvvietas, pirmā un otrā stāva un centrālo balstu izbūvei tika izlietots 21 000 m3 betona. Katrs auto no muzeja var tikt nogādāts ārā ar speciālu liftu. Muzejā savu vietu atraduši gan pasaulslaveni Porsche eksemplāri, gan arī Ferdinanda Poršes tehniskie sasniegumi no 20. gadsimta sākuma. Jau tolaik Porsche zīmols asociējās ar pastāvīgu tehnisko pilnveidošanos.

Pirmo benzīna dzinēja auto radīja Karls Bencs (Carl Benz) 1886. gadā, tāpēc noteikti bija jāapskata arī Mercedes-Benz muzejs, kas atrodas Štutgartē. Vēl viens vācu autobūves varenais! Štutgarte ir Mercedes-Benz dzimtene un Daimler AG mājvieta. Jaunā muzeja ēka tapusi laikā no 2001. līdz 2006. gadam. Tās arhitektūru veidoja Nīderlandes arhitektu birojs UNStudio. Tā ir deviņu stāvu ēka, kas būvēta monolītā dzelzsbetona tehnoloģijā un sastāv no trim apļveida apjomiem ar nobīdītu centru. Muzeja platība ir aptuveni 16 500 m2, savukārt zemes platība, uz kuras muzejs uzbūvēts, tikai 4800 m2. Muzejā izstādīti 160 MB markas transporta līdzekļi no dažādiem uzņēmuma vēstures posmiem, tostarp slavenais G klases auto, kas stāv pie ieejas muzejā un ar kuru vācietis Ginters Holtorfs (Günther Holtorf ) un viņa sieva 26 gadu laikā apceļoja 215 pasaules valstis, kopā nobraucot 897 000 km.

Štutgartē ik gadu notiek viens no bagātīgākajiem Ziemassvētku tirdziņiem Vācijā, ko apmeklēja arī Būvindustrijas lielās balvas laureāti.


Foto: Lana Jūra

 

 

Konkursa Būvindustrijas Lielā Balva 2014 pasniegšanas ceremonija notika š.g. 10.septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē. Konkursa ideja balstīta visu būvindustriju apvienojošā, nekomerciālā, nozares sabiedrisko organizāciju rīkotā pasākumā ar mērķi izcelt cilvēku: arhitektu, būvinženieri, zinātnieku, būvmateriālu ražotāju un citus nozares ļaudis, bez kuru līdzdalības un prasmēm nav iespējama nevienas būves tapšana. 

Šogad Būvindustrijas Lielajai Balvai kopā tika izvirzīti 45 pretendenti: projektētāji, arhitekti, mācību spēki, zinātnieki, būvinženieri, būvinspektori, būvuzraugi un citi būvindustrijas pārstāvji. Tos izvirzījušas asociācijas, biedrības, kolēģi un darba kolektīvi. Pretendentus vērtēja 39 žūrijas locekļi divās kārtās - 21 pretendentu kategorijā „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un 24 pretendentus kategorijā „Gada inženieris/arhitekts”.

Būvindustrijas Lielo Balvu organizē žurnāls „Būvinženieris” un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām. 

Ceļojums bija iespējams, pateicoties konkursa ģenerālsponsoram Sakret; sponsoriem: RBSSKALS, Merks, YIT celtniecība, Knauf, Strabag, BMGS, Sadolin (AKZO NoBEL Baltic); atbalstītājiem: Ramirent Baltija Rīgas filiālei, STO SE & Co. KgaA sadarbības partneriem Latvijā Color Line, RaTrīs.

Būvindustrijas Lielā Balva ir augstākais novērtējums nozarē.

 

Lana Jūra

Foto: Lana Jūra