Ar SIA RK Metāls projektu galveno inženieri un galveno konstruktoru Māri Veitu tiekamies vienā no pēdējām siltajām aizvadītās vasaras dienām. Māris ir viens no tiem, kas metāla būvkonstrukciju pasauli pārzina līdz niansēm.

Neatlaidīgs un prasīgs gan pret sevi, gan kolēģiem, zinošs padomdevējs un labs darbaudzinātājs jaunajiem inženieriem. Pērn kolēģi Māri pieteica Būvindustrijas lielajai balvai, kur pelnīti iegūts tituls Gada inženieris 2015. Sadarbības partneri atsauksmēs par  Māri rakstīja: «Ja projektējis Māris, varu gulēt mierīgi.» AS UPB uzņēmums RK Metāls ir Māra līdz šim pirmā un vienīgā darbavieta. Te viņš sāka savu karjeru kā darba rasējumu izstrādātājs, un tobrīd priekšstats par būvniecību bija visai mazs.

Skolas gados, šķiet, nedomājāt par celtnieka profesiju.

Nē, manas intereses vairāk saistījās ar datoriem, un es pabeidzu tehnikumu, kur apguvu datorspeciālista amatu. Pēc skolas beigšanas uzreiz savā specialitātē darbu atrast neizdevās, laikam netrāpījās pareizais darba piedāvājums, tāpēc pamēģināju strādāt par rasētāju, jo mazliet zināju šīs programmas. Tā nonācu uzņēmumā RK Lauktehnika (tagad RK Metāls). Kad pāris nedēļu jau biju pastrādājis par rasētāju, saņēmu darba piedāvājumu savā specialitātē, bet tajā brīdī negribēju neko mainīt, tāpēc atteicos no savas pirmās profesijas un turpināju sevi attīstīt jaunajā virzienā. Pirmie trīs mēneši bija pagrūti, taču pēc tam radās arvien lielāka interese, un nolēmu mācīties par būvinženieri. Iestājos RTU, studiju laikā strādāju par inženiera palīgu, vēlāk par inženieri un tagad esmu projektētāju grupas vadītājs. Mūsu komanda no pieciem cilvēkiem izaugusi līdz divdesmit.

Bijāt vieni no pirmajiem, kas Latvijā sāka strādāt ar Eirokodeksa standartiem.

Lai startētu ārvalstu tirgos, tā bija obligāta prasība. Latvijā vēl ilgu laiku būvniecībā visi strādāja pēc SNiP normām, kas bija izstrādātas padomju laikā. Kad SNiP laiki gāja uz beigām, visiem nācās apgūt Eirokodeksu, un mēs to izdarījām vieni no pirmajiem. Būtisku ieguldījumu te sniedza pieredzējušais inženieris Ivars Tumševics, kurš iemācīja domāt un izprast konstrukciju darbības principus, līdz ar to bija iegūts labs pamats, lai saprastu konstrukcijas pēc jaunajām normām. Kamēr citi uzņēmumi vēl tikai sāka, mēs jau bijām apguvuši pamatlietas pēc Eiropas standartiem un varējām doties uz Skandināvijas tirgu, kur arī tagad realizējam lielāko daļu pasūtījumu.

Ar ko pasūtītājs Skandināvijā atšķiras no pasūtītāja Latvijā?

Skandināviem viss ir daudz vairāk sakārtots un prognozējamāks. Mēs zinām, ko no mums sagaida, un zinām, kas un kā mums jādara. Atšķirībā no Latvijas pasūtītājs mūsu pakalpojumu pērk kā komplektu, tas ir, mēs paši projektējam, ražojam un montējam. Pasūtītāju neinteresē, kā mēs menedžējam darbus un kādas ir iekšējās problēmas. Tā ir mūsu atbildība, viņu interesē tikai rezultāts. Latvijā šajā ziņā ir citādi – te vispirms top projekts, un tad pasūtītājs meklē, kas saražos un uzbūvēs, turklāt pēc iespējas lētāk. Jā, mūsu projektēšanas izmaksas, iespējams, ir lielākas, taču kopējās izmaksas būvprojektam būs mazākas, jo esam ieinteresēti projektēšanas laikā meklēt visefektīvākos konstrukciju risinājumus, lai kopējās izmaksas samazinātos. Lai radītu labu būvprojektu, projektētājiem ir jāizstrādā ne tikai projekta BK un MK sadaļas, bet arī detalizētās sadaļas, tad rezultāts būs kvalitatīvāks. Pretējā gadījumā katru procesa posmu veic dažādi uzņēmumi, un tas bieži rada problēmas.

Ko esat ieguvuši profesionālajā ziņā, strādājot ar skandināviem?

No viņiem esam pārņēmuši pieredzi, ka visiem aprēķinu dokumentiem ir jāizskatās vienādi. Mainās tikai skaitļi, bet pats dokumenta izkārtojums ir nemainīgs. Šim nolūkam esam radījuši paši savu sagatavi jeb template un izstrādājuši procedūru.

Kāda ir šīs sagataves būtība?

Tas nozīmē, ka šis dokuments, neatkarīgi no tā, cik cilvēku pie tā strādājuši, visos gadījumos ir vienādi noformēts, sakārtots un visiem saprotams. Būtībā nav iespējams noteikt, kurš cilvēks ir gatavojis kādu sadaļu, jo visi 20 grupas dalībnieki strādā «vienā rokrakstā». Protams, rodas jaunas idejas, kā uzlabot esošo, un tad tās kopīgi apspriežam, izmēģinām, pilnveidojam un, ja visi ir apmierināti, ieviešam kopīgā lietošanā. Šo principu – domāt un strādāt vienādi – cenšamies mācīt arī jaunajiem kolēģiem.

Vai to ir viegli pieņemt? Katrs ir individualitāte, ar savām prasībām, vēlmēm.

Mēs ar to rēķināmies, tāpēc vieglāk strādāt ar jaunajiem, kuri tikko beiguši augstskolu vai vēl studē. Viņi ir elastīgāki un vairāk atvērti jaunai pieredzei. Speciālistiem ar ilgāku darba pieredzi ir grūtāk iekļauties kopīgajā sistēmā. Mūsu svarīgākais uzdevums ir iemācīt jaunajiem mūsu domāšanu, veidu, kā mēs strādājam. Kā saka, iedot startu, pacelt un tad, kad viņi vēl vairāk ir apguvuši un izzinājuši šīs lietas, saņemt atgriezenisko saiti, rezultātā audzējot visas projektētāju grupas kopējo līmeni.

Mēdz teikt, ka jaunie speciālisti ir iemācīti domāt tikai gatavos standartos, bet būvniecībā liela daļa ir tieši nestandarta situācijas.

Bet tie ir tikai četri pieci gadi augstskolā, nevis desmit gadi. Standartiem ir jābūt, jo vienmēr būs cilvēki, kuri varēs izmantot tikai standartizētas situācijas, un būs tādi, kuri meklēs unikālus risinājumus. Ja komandā ir gan tādi, kas domā standartizēti, gan unikāli domājošie un vēl pāris ar pilnīgi atšķirīgu domāšanu, viss ir lieliski. Katrs nāk ar savu pievienoto vērtību, un darbs virzās uz priekšu produktīvāk. Ja nebūs standarta situāciju, projektēšanas laiks palielināsies.

Cik daudz jaunu darbinieku pie jums atnāk gada laikā?

Vidēji gadā pieņemam divus trīs cilvēkus, un tas ir optimālais daudzums, lai viņiem būtu viegli iekļauties sistēmā. RK Metāls darbinieku rotācija ir maza. Kopš 2009. gada, kad sāku vadīt projektētāju grupu, pavisam prom aizgājuši kādi četri. Tiesa, notiek rotācija no RK Metāls uz AS UPB – kāds pāriet strādāt uz citu struktūru, kads maina amatu.

Jūsu komanda no pieciem cilvēkiem izaugusi līdz 20, strādājat pie vairākiem projektiem vienlaikus. Kā organizējat savu darbu, lai spētu visu pārraudzīt?

Kad cilvēku bija mazāk, visas projektu pārbaudes un konsultācijas veicu faktiski viens pats. Paplašinoties darbus esam strukturējuši – ir grupas vadītājs, ir projekta inženieri, kas katrs pārrauga konkrētajā projektā iesaistīto apakšgrupu. Vidēji pie viena projekta strādā trīs līdz četri darbinieki. Mans uzdevums ir vadīt komandu kopumā, domāt par jauniem risinājumiem, pārbaudīt paveikto. Liels pluss ir tas, ka konstrukciju ražotne atrodas vienā ēkā ar biroju. Mēs uzreiz varam sekot līdzi, kā izprojektētais tiek pārvērsts reālā konstrukcijā, un operatīvi novērst kļūdas.

Vadītājam jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem. Kāds ir ceļš līdz tam, ka varat nešaubīties par savu darbinieku profesionalitāti?

Jaunajam darbiniekam vispirms ir «jāiziet cauri» maziem objektiem tepat Latvijā, tad seko pieredzes iegūšana nelielos objektos Skandināvijā. Pēc tam šis cilvēks kādu laiku strādā par inženiera palīgu pie lieliem objektiem Skandināvijā, un tad jau var novērtēt viņa prasmes, darba stilu un domāšanu. Ja cilvēks profesionāli attīstās un pilnveidojas, viņam var uzticēt arvien sarežģītākus uzdevumus un ļaut startēt nākamajā līmenī; ja redzu, ka attīstībai vajag ilgāku laiku, nesteidzinu, ļauju pieredzi audzēt lēnāk.

Cik liela loma ir cilvēciskajam faktoram?

Inženieris naktī vienmēr domā, ko dienā ir sadarījis. Tā arī ir – es tik tiešām par saviem objektiem esmu domājis arī naktīs, bieži vien pārdomāju vairāku gadu griezumā. Nereti viss vēl pirms ražošanas tiek pārrēķināts, jo saprotu, ka iespējams citāds risinājums. Lai novērstu iespējamās kļūdas, komandā notiek iekšējās pārbaudes, kur viena projekta inženieri pārbauda citu projektu, jo no malas vieglāk ir pamanīt. Pārbaudes esam sākuši dokumentēt un turēt arhīvā. Dažkārt arī intuīcija pasaka priekšā, kur kaut kas būtu maināms.

Kādi projekti patlaban ir jūsu darba kārtībā?

Aptuveni 60% no visiem mūsu pasūtījumiem ir Skandināvijā. Tagad, neskaitot vairākus nelielus objektus, ir četri lielāki projekti Zviedrijā, viens liels projekts valstī, ko pagaidām vēl neatklāšu, un interesants projekts tepat Latvijā – koģenerācijas stacija Veckroģeļi Brocēnos.

Kā pavadāt savu brīvo laiku?

Mazliet aizraujos ar svarcelšanu un CrossFit treniņiem. Šīs nodarbes lieliski palīdz pret stresu un negatīvo enerģiju, ja tā sakrājusies darbdienas gaitā. Aizeju pēc darba uz zāli, kārtīgi patrenējos un mājās ierodos labā noskaņojumā. Šad tad mēdzu pamakšķerēt. Vasarā, lai izvēdinātu domas par darbu, vizinos ar kabrioletu. Kabriolets man ir tas pats, kas citam motocikls, izmantoju tikai vasaras mēnešos. Uz ārzemēm dodos vienīgi komandējumos, ceļot atvaļinājuma laikā pagaidām nesanāk, jo ģimenē ir divi mazi bērni un mums pat uz Rīgu visiem kopā ir sarežģīti aizbraukt, kur nu vēl kaut kur tālāk. (Smaida.)

Antra Veļķere

Foto: no Māra Veita personiskā arhīva

Žurnāls “Būvinženieris” 2016.gada oktobris