Par mūža ieguldījumu nozarē pērn Būvindustrijas lielo balvu saņēmusī Ventspils pilsētas domes būvniecības kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Ingrīda Eklone ir autoritāte gan profesionāļiem, gan pašvaldībai.

Daudzās izcilās Ventspils būves ir principiālās speciālistes ieguldījums: Amatu mājā, Pārventas bibliotēkā, Skolēnu jaunrades namā, Livonijas ordeņa pilī. Kolēģi novērojuši, ka Ingrīdas galvenais mērķis ir kvalitatīvs būvobjekts neatkarīgi no apjoma un pasūtītāja.

Ātri pagājis
Būvinženiere, kas pieredzi profesijā krājusi 45 gadus, sākusi kā darbu vadītāja un būvuzraudze, Ventspils domē par būvinspektori nostrādājusi 22 gadus. Ingrīda Būvinženierim atzīst, ka balvu saņēmusi ar dalītām jūtām: «Bija gandarījums un prieks, ka mans darba mūžs novērtēts valstiskā līmenī. Par to liels paldies maniem kolēģiem, bez viņu līdzdalības tas nebūtu noticis. No otras puses, ir skumji, ka tik ātri pagājis darba mūžs un jau tiek vērtēts mūža ieguldījums.»
Ingrīda jau 15 gadu vecumā zinājusi, ka izvēlēsies reizē radošu un tehnisku profesiju. Skolā padevusies zīmēšana un eksaktie priekšmeti, tāpēc devusies mācīties uz Rīgas Celtniecības tehnikumu, kas tagad pārveidots par Celtniecības koledžu. Pēc tehnikuma beigšanas 1970. gadā deviņus mēnešus nostrādājusi projektēšanas institūtā Centrosojuzprojekts par tehniķi arhitekti. «Piedalījos dažādu restorānu, tostarp Saulkrastu restorāna, projektēšanā. Tā bija ļoti laba prakse pirms lielāka darba cēliena. Man patika projekta tapšanas process,» atceras inženiere.

Aizliegta ballīte
Karjeras laikā nozīmīgs bijis katrs projekts, taču sirdij tīkami ir daži: Ventspils Olimpiskā centra sporta komplekss ar basketbola halli, ledus halle, NATO sporta zāle, Pārventas bibliotēkas jaunbūve. No ražošanas un rūpnieciska rakstura būvēm svarīgākā ir Kālija parks ar kupolveida noliktavām, kas tapusi gandrīz pirms 20 gadiem.
Par tehnisko sarežģītību Eklone neuztraucas, taču teic, ka grūtāk bijis strādāt objektos, kuros ir «ļoti daudz apakšuzņēmēju un apakšuzņēmēju apakšuzņēmēju», jo tur nav precīzi sadalīti pienākumi, tāpēc kontrolēt kvalitāti šādos objektos ir sarežģīti.
No padomju gadiem Ingrīdai atmiņā gadījums, kad kādā daudzdzīvokļu mājā krāsošana pabeigta toreiz noliegto Ziemassvētku vakarā: «Tika parakstīts darbu pieņemšanas akts, un celtnieki uzrīkoja Ziemassvētku ballīti, kas tajā laikā bija aizliegts.»

Kolēģi, ne draugi
Eklone ikdienā atbild par pašvaldības un tās kapitālsabiedrību līdzekļiem finansēto objektu būvdarbu kvalitāti. «Galvenais – jābūt principiālai pieejai visiem būvniecības dalībniekiem,» uzsver speciāliste. Profesijā un darba attiecībās «čomu būšana» nedrīkst būt. Ingrīdai ir principiālas kontroles uzraudzītājas reputācija, viņu respektē gan būvnieki, gan pašvaldības amatpersonas.
«Risinot domstarpības par darbu kvalitāti būvobjektos, nedrīkst padoties mirkļa vājumam, piemēram, pažēlot draugu vai tuvu paziņu. Var palīdzēt ar padomu, bet ne dot atlaides darba jautājumos. Ar darba kolēģiem jāuztur koleģiālas attiecības,» savus profesionālos principus atklāj Ingrīda. «Man ir tuvi cilvēki arī profesijā, daudzas būvfirmas pa šiem gadiem kļuvušas labi pazīstamas. Visi ir labi cilvēki, un man reizumis ir nepatīkami viņus sodīt, ja nav ievērota kvalitāte, taču profesionāli nedrīkst cilvēkus un uzņēmumus šķirot. Es nedrīkstu pievilt cilvēkus un sabiedrību, pildot savus pienākumus. Darbā, tāpat kā biznesā, draugu nav, ir noteikumi, kas jāievēro visiem. Jebkurš cilvēks man var prasīt padomu, un es to neliegšu, bet, ja kaut kas pārkāpts, nostājai jābūt stingrai.» Rezultāts ir augsta kvalitāte arī sarežģītos, unikālos projektos. Ingrīda palepojas ar ūdenssaimniecības un ielu atjaunošanu 20 gadu garumā: «Viss turas! Pirmais objekts ar mākslīgā bruģa iesegumu pirms vairāk nekā 20 gadiem bija iebrauktuve pie Ventspils domes – joprojām bez iesēdumiem!»

Kvalitāte profesionāļu ziņā
Pēc Ingrīdas domām, patlaban būvniecībā vissteidzamāk būtu jāuzlabo iepirkumu nosacījumi: «Kamēr iepirkumos valdīs zemākās cenas princips, par būvdarbu labu kvalitāti runāt ir ļoti grūti. Saimnieciski izdevīgākie piedāvājumi valsts un pašvaldību pasūtījumos ir pieļaujami, taču pasūtītāji tos neizmanto, aizbildinoties, ka nav mehānisma vērtējuma kritēriju precīzai definēšanai. Rezultātā naudas ekonomijas nolūkā pasūtītājs grib dabūt labāko piedāvājumu par zemāko cenu, un no tā cieš kvalitāte. Kvalitāte nepazeminājās no tā, ka tika likvidēta Valsts būvinspekcija, bet gan jau tad, kad būvniecība kļuva tikai par biznesu.»
Ingrīdai ir praksē balstīts viedoklis par profesionāļu atbildību: «Lielajām būvniecības kompānijām un būvkomersantiem vispārīgos celtniecības darbus 100% apjomā vajadzētu paveikt pašu spēkiem, pieaicinot tikai speciālo darbu veicējus. Nevis tā, kā tas ir tagad, kad ir galvenais būvuzņēmējs, būvuzņēmējs, darbuzņēmējs un vēl reālie darbu darītāji, kuri bieži saņem niecīgu atlīdzību, ja vispār saņem. Bieži šie strādnieki ir bez specialitātes, kam vakarā atmet dažus centus, jo nav par ko maksāt un no kā maksāt, viss jau iztērēts it kā atbildīgo darītāju virknei. Esmu pesimiste un neredzu te pozitīvas pārmaiņas.»
Par savu lielāko devumu nozarei Eklone uzskata pašas pieredzi, ko nodod jaunajiem speciālistiem. Viņa kā darbaudzinātāja ir ārkārtīgi ieinteresēta jauno profesionālā izaugsmē, teic kolēģi.
«Jaunajiem būvniekiem vēlu nesalūzt un nepakļauties mirkļa vājumam, netīkot pēc vieglas un ātras peļņas! Būt profesionālim savā nozarē un saglabāt būvinženiera prestižu!» teic būvinženiere.

Ingrīdas Eklones profesionālais dzīvesgājums

Izglītība
1966. gadā pabeidza Ēdoles pamatskolu.
1970. gadā absolvēja Rīgas Celtniecības koledžu tehniķes arhitektes specialitātē.
1978. gadā kursos Maskavā ieguva būvniecības kontroles kvalifikāciju.
1983. gadā Lauksaimniecības akadēmijā ieguva inženiera celtnieka kvalifikāciju, kas pielīdzināta maģistra grādam.
2005.–2006. gadā studijas Lauksaimniecības universitātes doktorantūrā; papildus iegūts sertifikāts ēku un inženierbūvju, autoceļu būvuzraudzībā un būvdarbu vadīšanā, pabeigti kvalifikācijas kursi 19 dažādās jomās.

Darba pieredze
1970.–1979. gads – arhitekte Valsts Celtniecības komitejā un Ventspils rajona izpildkomitejā.
1979.–1983. gads – Ventspils MRS būvdarbu vadītāja.
1983.–1993. gads – Ventspils rajona izpildkomitejas celtniecības kontroles arhitekte.
1993.–2001. gads – Ventspils pilsētas domes Būvinspekcijas vadītāja.
2001.–2012. gads – Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītāja.
No 2012. gada jūlija – Ventspils pilsētas domes būvniecības kontroles nodaļas vadītāja; bijusi nekustamo īpašumu, apstādījumu, iepirkumu komisijas amatpersona.

Sabiedriskā darbība
Piedalās Latvijas Būvinženieru savienības, Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas darbā, būvniecības procesa sakārtošanā Latvijā atbilstīgi Eiropas Savienības direktīvām; mērķi – tīra un sakopta vide, cilvēku labklājība dzimtajā pilsētā un valstī.

 

Antra Ērgle
Sarmīte Livdānes foto

Intervija publicēta žurnāla "Būvinženieris" 2015.gada oktobra numurā (Nr.46)