Laba arhitektūra rodas tad, ja ir savstarpējas izpratnes pilna sadarbība starp pasūtītāju, arhitektu un būvnieku, Būvinženierim saka Būvindustrijas lielās balvas kategorijā Gada arhitekts 2016 ieguvējs Juris Mitenbergs.

Kā uztvērāt šo atzinību? Ko jums nozīmē balvas, uzvaras konkursos, citu kolēģu uzslavas? 

Gada arhitekta balvai biju pieteikts jau otro gadu un pirmo reizi vairāk cerēju saņemt, šoreiz ne tik ļoti. Vienmēr patīkami, ja padarīto novērtē ne tikai pasūtītāji, bet arī nozares profesionāļi. Tas ikvienam ir pietiekami svarīgi. Iepriekš mans darbs vairāk bija novērtēts starptautiskajā arhitektu lokā, bet tagad tas ir izlīdzinājies, esmu saņēmis atzinību arī par Rēzeknes Augstskolu.

Kāds bija jūsu ceļš profesijas apguvē? Vai kāds no kolēģiem jums ir īpaša autoritāte?

Studiju laikā un pirmajos darba gados vienmēr centos strādāt tur, kur notika kas labs. Manā attīstībā ļoti nozīmīgs bija darbs ar Aigaru Sparānu birojā 5. avēnija. Vērtīga un stimulējoša bija pieredze birojā Sīlis Zābers & Kļava. Tā radīja virzību uz priekšu.

Vai Latvijas izglītības sistēma sagatavo labus arhitektus?

Pats augstskolu esmu beidzis sen, tāpēc negribu kritizēt. Nevaru novērtēt, vai ārzemēs studenti uzreiz pēc augstskolas var labi strādāt. Es gribētu labāku rezultātu ar jaunajiem kolēģiem pēc mācībām. Paaudzes mainās, nāk jaunas. Arī manā birojā daži jaunie kolēģi ir izauguši par patstāvīgiem arhitektiem. Tas atkarīgs no cilvēka potenciāla un vēlmes attīstīties. 

Vai arhitektūrai ir nacionālas iezīmes? 

Nacionālas iezīmes piešķir vieta, kurā notiek darbs. Neatkarīgi no valsts vai reģiona arhitektūras rašanās nav individuāls, bet kolektīvs process. Tajā piedalās pasūtītājs ar savu izglītību, zināšanām un interesi, būvnieki, materiālu piegādātāji un tā tālāk. Rezultātu visvairāk ietekmē grupa, kurā strādā. Tas viss piedod reģionālas vai nacionālas iezīmes vai virzību, bet tas neskar arhitektūru dziļākajā būtībā.

Kā jūs pats raksturotu savu arhitektūru?

Kad pasūtītājs nāk ar savām vēlmēm, ļoti svarīgi ir iegūt nevainojamu funkcionalitāti. Ja tā nebūs veiksmīga, pārējam ir maza nozīme. Nākamais – mēs tiecamies pēc samērā vienkārša formu un ritmu kārtojuma, lai ar askētiskiem līdzekļiem iegūtu estētisko izteiksmi un emocionalitāti. Telpas formai jābūt maksimāli efektīvai, racionālai un vienlaikus emocionāli iedarbīgai.

Vai jums nācies meklēt kompromisus starp arhitektūras ideju, praktiskumu un klienta vēlmi izdot mazāk naudas? Kā to risināt?

Lielāki vai mazāk kompromisi jāmeklē vienmēr, jo pasūtītāja iespējas un izpratne ne vienmēr sakrīt ar mūsu iespējām un vēlmēm. Mēs neesam gleznotāji, kas var apstāties pie balta audekla un izdarīt to, ko vēlamies, un tieši tā, kā vēlamies. Esam atkarīgi no pasūtītāja ar viņa programmu. To cenšamies ietekmēt no mūsu puses, virzīt labāk, efektīvāk un skaistāk.

Manā praksē ir bijuši pasūtītāji, ar kuriem esmu uz viena viļņa. Ir tādi pasūtītāji, kas uzskata, ka viņi paši visu zina. Taču ir patīkami, ja pasūtītāji laika gaitā, vairāk būvējot un iepazīstoties ar būvniecību, saprot, ka vajag paļauties uz to roku, kas virza un vada. Tad arī rezultāts ir kvalitatīvāks.

Kā strādājat komandā?

Katram objektam ir trīs galvenās daļas: radošā puse, tehniskais risinājums un vizuālais noformējums. Komandā ir cilvēki, kuri katrs kādā aspektā ir stiprāki. Lielākajā daļā objektu esmu galvenais, klātienē uzraugu gandrīz visu, bet nav tā, ka pilnībā kontrolēju sīkumus. Ir objekti, kur pārrunājam pamatnostādnes, un process tālāk rit, diskutējot, strīdoties un saskaņojot detaļas. Mūsu sadarbība ir radoša diskusija, un to uzskatu par ļoti būtisku, kaut arī galavārds parasti ir man. Es uzklausu ikvienu, labprāt aprunājos ar studentiem par kāda objekta attīstību, jo tā var dzirdēt ļoti vērtīgas domas, kas palīdz.

Kurš jums pašam ir tuvākais gadu gaitā radītais objekts?

Man ļoti patīk privātmāja pie Alūksnes ezera, kur sadarbība ar klientu bija savstarpējas uzticēšanās pilna. Tur bija patīkami strādāt, un ir labs rezultāts. Rēzeknes Augstskolā, par kuru saņēmām arhitektūras balvu, arī bija veiksmīga sadarbība ar pasūtītāju. Tur izdevās nodibināt produktīvu trijotni starp pasūtītāju, arhitektu un būvnieku. Šis trijstūris ir ļoti svarīgs, un tur tas darbojās teicami. Ja kāds no posmiem izkrīt, rezultāta nebūs.

Vai ir kāda sapņu ēka vai paša lolota iecere, ko nākotnē vēlaties radīt?

Ja starp pasūtītāju un arhitektu ir savstarpējas uzticēšanās pilna sadarbība, labas finanšu iespējas, rodas veiksmīga arhitektūra. Tad gan lielus, gan nelielus objektus ir interesanti projektēt. Mani aizrauj sabiedrisku būvju radīšana. Sava veida «baznīca» ir jebkurš mūsu objekts, kur spējam sadarboties un ielikt mūsu vīziju, emocijas un izteiksmi. Nav izšķirīgas nozīmes, kam ēka domāta. Tagad Laikmetīgās mākslas muzeja tapšanā sadarbojamies ar vienu no pasaulē zināmākajiem birojiem Adjaye Associates. Mūsu mērķis ir uzbūvēt pasaules līmeņa modernās mākslas muzeju un iegūt starptautisku pieredzi.

Arhitekts Juris Mitenbergs

Dzimis 1972. gada 13. februārī Rīgā.

1996. gadā absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti.

Kopš 1992. gada strādājis birojos 5. avēnija, Sīlis, Zābers & Kļava.

1998. gadā kopā ar kolēģi Gunti Grabovski izveidoja arhitektu biroju MG Arhitekti.

Kopš 2000. gada biroja AB3D dibinātājs un vadītājs.

Latvijas Arhitektu savienības biedrs.

Nozīmīgākie pēdējo gadu objekti: dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti, Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultāte, vairākas ģimenes mājas. 

2008. gadā Francijas starptautiskā nekustamo īpašumu gadatirgus MIPIM konkursā Architectural Rewiew Future Project Awards 2008 kompleksa projekts ieguva galveno balvu nominācijā Dzīvojamie nami.

2015. gadā saņemta nacionālā arhitektūras gada balva par Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes ēku; gūta uzvara starptautiskā arhitektūras portāla Architizer A+ konkursā ar dzīvojamo rajonu Hanzas ielā; saņemta Itālijas žurnāla The Plan atzinība izglītības ēku kategorijā.

Saņēmis titulu Gada arhitekts 2016. 

 

Dati: ab3d.lv, Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība

Antra Ērgle